Vēsture

Sat, 06 Jun 2020 15:55:00 +0000

Muižas vēsture

Sat, 06 Jun 2020 14:56:00 +0000

Iģenes muiža pirmoreiz dokumentos minēta 1666.gadā. 1745.gadā tā nonāk barona Aleksandra fon Brinkena īpašumā. Pils celta 19.gadsimta sākumā, lielākā daļa saimniecības ēku - 19.gadsimta 70.-80.gados, brūzis - 1875.gadā, kalte - 1879.gadā, stallis - 1888.gadā.

Dokumentos Iģene pirmoreiz minēta 1666.gadā sastādītā robežlīgumā. No līguma teksta izriet, ka Iģene bijusi iekļauta kāda lielāka zemes īpašuma sastāvā, tāpēc iepriekšējo gadsimtu dokumentos tās vārds atsevišķi nav ticis izdalīts. 17.gadsimtā lielie zemes īpašumi nereti sašķēlās mazākos un sākās daudz robežstrīdu. No viena šāda strīda, kas risinājies 1672.gada rudenī, uzzinām, ka Iģenes un Sārcenes dzimtskungs toreiz bijis Gerhards Torks. Viens no viņa pēctečiem 1745.gada 24.jūnijā Iģeni pārdevis Aleksandram Brinkenam par 45.000 floriniem. Viens florins toreiz bija līdzvērtīgs vienai trešdaļai sudraba dāldera, vai 30 grašiem. Labs meistars pelnīja 18 dālderus jeb 54 florinus mēnesī. Tātad īpašums bijis visai prāvs. Brinkens Iģenē valdīja līdz 1827.gadam.
Līdz ar Iģeni Brinkena aizbildniecībā nonāca arī Vecodres baznīca. Kad tā sabruka, barons pavēlēja uzcelt jaunu.
Jauno koka baznīcu uzcēla Iģenē, divu verstu (mazliet vairāk nekā 2 kilometru) attālumā no vecās. To pabeidza 1757.gadā. ..."

Iģenes muiža – ir unikāls vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, ir saglabājusies tā plašā apbūve, kuru Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde uzteica, kā unikālu, virzot Iģenes muižas kungu namu reģiona nozīmes arhitektūras statusam.

Iģenes muiža būvēta vairākos būvperiodos, bet visos ieturēts nemainīgi augsts būvamatniecības līmenis. Iģenes muižas pēdējais īpašnieks ir Kurzemes bruņinieku fon der Birgenu dzimtas barons Kārlis Johans Vilhelms (1861-1937), Iģenes dzimtkungs.

19.gs. otrās puses Kurzemes muižu arhitekta Teodora Heinriha Zeilera (Theodor Heinrich Seyler)) darbības apskats plašāk apkopots D.Bruģa “Historisma pilis Latvijā”, bet kopumā šī meistara darbs, kas bijis plaši izplatīts Talsu, Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadā, taču ir samērā mazāk pētīts.

“T.Zeilera vārds vairākkārt sastopams J.Dēringa dienasgrāmatās un atmiņu pierakstos. Vecākais šāds ieraksts ir datēts ar 1863.gada jūliju, kad, uzturoties Popes muižā, J.Dērings pieminējis tolaik muižā notiekošo zirgu staļļu pārbūvi, ko veicis “kāds ārzemnieks” T.Zeilers. Vēlākās mākslinieka piezīmēs atrodam faktus, ka arhitekts ieradies Latvijā no Berlīnes un apmeties uz dzīvi Talsos.” (D.Bruģis. HPL. 52.lpp).

Teodora Zeilera darbi:

1862.gadā projektēta un 1866.gadā būvētā Rindzeles muižas kungu māja.

1863.gadā Popes muižas zirgu staļļa pārbūve.

1864./1869. Popes muižas kungu mājas lievenis

1868.gadā Cīravas pils pārbūve.

1870.gadā izstrādātais Grenču muižas dzīvojamās mājas projekts.

1870.gadā Grenču muižas pārvaldnieka māja.

1873.gads Talsu ev.lut. baznīcas pārbūve.

1873./1875. Nurmuižas kungumājas pārbūve

ap 1875.gadu celtā Lielvirbu muižas kungu māja.

1875.gadā Blīdenes baznīcas iekārta.

1878.gadā izstrādāta skice Irlavas skolotāju semināra dzīvojamai ēkai.

1879.gads Popes baznīcas iekārta.

1885.gads Kolkas ev.lut. baznīcas būvniecība.

1885.gads Engures ev.lut. baznīcas projekts.

1887.gads Nurmuižas mācītājmājas projekts.

1901.gadā projektētā Barona G. fon Firksa dzīvojamā ēka.

Pie T.Zeilera darbiem tiek pieskaitīti arī:

Vānes, Rūmenes, Sasmakas, Zūru, Gārzdes, Iģenes, Lielīvandes, Nogales, Dursupes, Lieldzērves, Valdeķu, Īves, Cēres, Vārves, Veģu un Popervāles muižas kungu māju projektēšana. Zemītes mācītājmaja, Ķimales un Vārmes muižas kungu mājas pārbūves projekti.

Iģenes muiža - Vēsture

Vēsture

Muižas vēsture